Vizionette

https://www.vizionette.lv
Oftalmologs

Sperga Vita

Oftalmologs

Bužinska Ārija

Stotika Nataļja
Optometrists

Stotika Nataļja

Šilova Linda
Optometrists

Šilova Linda

Oftalmologs

Žagata Irina

Optometrists

Forstmane Renda

Kozlovska  Ingrīda
Oftalmologs

Kozlovska Ingrīda

Ulberte Katrīna
Optometrists

Ulberte Katrīna

Slabcova Jeļena
Optometrists

Slabcova Jeļena

Oftalmologs

Anda Balgalve

Optometrists

Ilona Rumjanceva

Optometrists

Krista Mieze

Optometrists

Eva Vavžika

Optometrists

Aiga Ozoliņa-Saveļjeva

Optometrists

Anastasija Polupanova

Rūpes par acu veselību

Lai varētu lasīt, vadīt automašīnu vai vienkārši baudīt dabas krāšņumu, nepieciešama skaidra redze un veselas acis. Diemžēl cilvēki pie optometrista vai oftalmologa jeb acu ārsta nereti vēršas tikai tad, kad jau radušās sūdzības par redzes kvalitāti, parādījusies asarošana, attēla dubultošanās vai kādi citi slimības simptomi. Taču eksperti norāda, ka profilakses nolūkos optometrists vai acu ārsts jāapmeklē regulāri. Svarīgi atcerēties, optometrists koriģē redzi, bet acu ārsts izmeklē padziļinātāk. 

Pie optometrista reizi gadā

Optometrists ir redzes aprūpes speciālists, kura uzdevums ir novērtēt redzes kvalitāti – gan redzes funkcijas, gan acs struktūru, lai nepieciešamības gadījumā ieteiktu piemērotus redzes korekcijas līdzekļus. Galvenais optometrista uzdevums ir diagnosticēt un koriģēt tālredzību, tuvredzību, presbiopiju – vāju redzi tuvumā, kura attīstās pēc 40 gadu vecuma, un citas problēmas, kuras ikdienā traucē redzei. Ja nepieciešama redzes korekcija, klientam tiek izrakstīta recepte brillēm vai kontaktlēcām un sniegti ieteikumi to pareizai kopšanai un uzglabāšanai. 

Visbiežāk optometristus var sastapt optikas veikalos, taču viņi konsultē arī klīnikās un medicīnas centros. Rūpējoties par labu redzi, profilaktisku pārbaudi pie optometrista nepieciešams veikt reizi gadā.

Pie acu ārsta 

Oftalmologs ir ārsts, kurš specializējies dažādu acu slimību un redzes traucējumu diagnosticēšanā, ārstēšanā un profilaksē. Vizītes laikā acu ārsts iztaujā pacientu par redzes problēmām un citām sūdzībām, ievāc informāciju par vispārējo veselības stāvokli. Pēc tam acu ārsts pārbauda pacienta redzes asumu tuvumā un tālumā, izmēra acu iekšējo spiedienu, izvērtē radzenes, tīklenes, redzes nerva un acs priekšējo daļu stāvokli. Lai varētu detalizēti aplūkot visas acs struktūras, tajās tiek pilināti medikamenti, kuri paplašina zīlītes un atslābina acs muskuļus. Pilieni uz trim līdz četrām stundām var samazināt redzes asumu, tāpēc jārēķinās ar to, ka pēc acu ārsta apmeklējuma redze var būt miglaina un traucēt vadīt automašīnu, darboties ar datoru vai veikt citus darbus, kam nepieciešama laba redzamība. Sākot no 40 gadu vecuma, kā arī slimojot ar cukura diabētu vai sirds un asinsvadu slimībām, acu ārstu vajag apmeklēt regulāri reizi gadā. Ja ģimenē jau bijušas acu saslimšanas, piemēram, glaukoma, tas jādara jau no 35 gadu vecuma.

Mūsdienās apmēram 5 – 10% pirmsskolas vecuma bērnu ir redzes problēmas, kuras iespējams savlaicīgi atklāt un novērst, regulāri apmeklējot acu ārstu. Pirmās vizītes laikā, kura notiek jau 13 – 24 mēnešu vecumā, acu ārsts pārbauda bērna redzes spēju, šķielēšanas leņķi, acs ābolu kustības, veic acs dibena apskati, paplašinot zīlītes. Kad bērnam apritējuši trīs gadi, papildus tiek veikta redze asuma pārbaude, bet, gatavojoties skolas gaitu uzsākšanai, izvērtētas abu acu kustības, to sadarbība un telpiskā redze.

Nepalaist garām acu slimības

Pie acu ārsta bez kavēšanās jādodas tad, kad pēkšņi pasliktinājusies redze, acu priekšā parādījusies migliņa, "mušiņas", zibeņošana vai tumšs plankums, jūtama graušana vai sāpes, jo šie simptomi var liecināt par nopietnām acu saslimšanām. Bieži vien vērsties pie  acu ārsta un veikt padziļinātu izmeklēšanu iesaka optometrists, kurš profilaktiskās redzes pārbaudes laikā atklājis kādas izmaiņas acs struktūrā.

Viens no biežākajiem redzes pasliktināšanās vai pat akluma iemesliem mūža otrajā pusē  ir katarakta jeb acs caurspīdīgās lēcas apduļķošanās. Agrīnās stadijās tā bieži vien neizraisa redzes traucējumus, tādēļ cilvēks, kurš regulāri neapmeklē acu ārstu vai optometristu, var pat nenojaust par savu slimību. Ar laiku kļūst arvien grūtāk lasīt, skatīties televizoru, saredzēt apkārtējos priekšmetus. Kad acu ārsts diagnosticējis slimību, pacientam tiek veikta operācija, acs dabīgo lēcu aizstājot ar mākslīgu, un redzes kvalitāte atjaunojas.

Glaukomas dēļ rodas neatgriezenisks redzes nerva šķiedru bojājums, tādēļ slimību vajag atklāt un ārstēt pēc iespējas agrāk. Ar pilieniem paplašinot pacienta acs zīlīti un oftalmoskopā aplūkojot redzes nerva disku, acu ārsts tajā pamana pat nelielas izmaiņas. Glaukomas diagnostikā liela nozīme ir arī redzes lauka noteikšanai un detalizētai tīklenes un redzes nerva diska novērtēšanai ar intraokulārās optiskās koherences tomogrāfijas metodi. Ar šo metodi acu ārsts var atklāt arī vecuma makulas deģenerāciju, ar kuru slimo piektā daļa senioru pēc 75 gadu vecuma. Laikus diagnosticētas acu slimības vieglāk padodas ārstēšanai un ļauj saglabāt labu redzi līdz pat sirmam vecumam.